Šodien vēl pirms darba, tādā kā galopa solī, devos uz audumu tirgu, jeb šeit dēvētu par “souq”. Ar matu sukām un lamuvārdiem te nav nekāda sakara:) Souq ir tāds arābisks tirgus variants.

Paķēru līdzi fotokameru, un nodomāju: “Re, kā es tagad sabildēšu, lai redz citi, kāda mums te eksotika”. Mmmm, ideja jau laba, bet ja tikai tas bildētājs būtu pārbaudījis, kāds objektīvs ir palicis uz kameras. Biju piemirsusi, ka pēdējo bildēju savu meitu, un šim nolūkam biju uzlikusi portreta objektīvu. Tas nu galīgi neder tādām mazām šaurām bodītēm, kādas ir audumu tirgū. Tad nu ņemiet par labu, kas nu ir sanācis. Kāpos atmuguriski cik nu varēju, bet bez iegāšanās pie pretējās sienas atstutētajos auduma baķos vai nejaušas iesēšanās kādai no pircējām klēpī, man nekas labāks nesanāca.

Te var piedomāt bildes apakšā, kā šīs vīruks mēra un nogriež zīda šantungu manu jaunkundžu kleitām:)
Un te, ilustrācija tam, kādi krāšņumi un spīdumi patīk vietējām dāmām.
Manus pirkumus nobildēšu rīt, dienas gaismā.
Kā šodienas dziesmu izvēlējos “Dūdieviņu”, jo pie mums ir iestājies tuksneša riebīgais jūnija laiks, kad gaisā virmo smiltis, un ir tāda sajūta, ka tuksnesis ir nolēmis ielīst visās spraugās, degunos un ausīs ar’.