Es reizēm vēlētos būt Šiva, vai vismaz astoņkājis…

 …vai varbūt uz pāris stundām varētu sevi klonēt vairākos eksemplāros. Viens mans klons pabeigtu to iesākto kaķšalli, kas bildes labajā stūrī sēž, un gaida kādu labvēli, kas ievilktu diegu galus un pietamborētu bārkstis. Otru es norīkotu pie palagu un spilvendrānu šķērēšanas lupatu deķīšiem (bildes kreisajā pusē). Trešais piešūtu   lipekļus lacītei (blakus sarkanajam kamolam). Ārpus kadra ir palikuši vēl pāris darbiņi, ieskaitot vakar iesākto sedziņu kādai mazai meitenītei, kuras atnākšanu ar nepacietību gaida kāds man ļoti mīļš kolēģis..

Bet to melno fonu ar rozā sirdi es pagaidām paturēšu noslēpumā. Teikšu tikai to, ka tam ir kāds sakars ar skolu un fizkultūras nodarbībām…

Kamēr mamma kaut ko tur murmina par skaidri noformulētu prioritāšu nozīmi mūsu dzīvē, K jaunkundzei viss ir skaidrs, un viņa vāra putru. Un tā :”Vāru, vāru putriņu…”

“Šitam tiks….

šitam tiks…

mammītei arī…

tikai, kas to grīdu man palīdzēs saslaucīt?”

Tiekamies rītdien izlozē!!!