Šeit mans svēdienas kadrs – tiesa, ne no šīs dienas, bet tik un tā ļoti precīzi atspoguļo manis pavadīto svētdienu.
Šāda izskatās mūsu slimnīcas uzgaidāmā telpa, kurā es pavadīju lielu vakardienas un arī šīs dienas daļu. Morāle sekojoša – savā rumpī ir jāieklausās, un jāmāk laicīgi apstāties un atpūsties. Savādāk var gadīties kā man, kad pašas rumpis vairs nevelk un sadumpojas pret pašu saimnieci, un vārdu krājums gribot negribot tiek papildināts ar tādiem jēdzieniem kā “autoimūnās slimības” un vēl citi ķēmi…
Un uz priecīgākas nots – gribu pateikties Plūmītei un Zkss par šujmašīnu/overloku apskatu! Viss notiek, tikai saņemšos spēkus, un rīt jau jūsu apraksti gozēsies Šujmašīnu apskatu lapā! Liels jums paldies par piedalīšanos:)!
Atgādinu, ka , uzrakstot aprakstu par savu šujmašīnu/overloku/plakanšuves mašīnu/izšūšanas mašīnu, vēl vari tikt pie grāmatām 15 EUR vērtībā no Grāmatu Veikals! Šeit ir apskata anketa.
Ziemeļmeita Saulesbrillēs 
Tāks…man jau čujs kaut ko nelabu ļurināja, ka kaut kas nav riktīgi, ka SB tik ilgi klusē! Bet skaļi domāju-nu nē taču, zin kā Patriki zaļi un svētki kā nekā, varbūt radi no amurikānijas atbraukuši…ā nu vēl darbs/kaut kur manīju, ka pa brīvdienām piestrādā bibliotēkā/!
Veseļojies! Neko gan nezinu par “autoimūnās slimības”, taču…nu turies! Ja?
LikeLike
Atpūties un veseļojies un ēd vitamīn gardumus.. !!!
LikeLike
oi traki, veseļojies 🙂
LikeLike
Paldies jums visām, mīļās:) Nu jau izskatās, ka viss ripinās uz labo pusi, vai nu vismaz kaut kāda skaidrība sāk rasties par to, kas ar mani notiek…
LikeLike
Es jau kādu laiku domāju par šito ierakstu. Autoimūnās slimības ir briesmīgas, jo cik saprotu viņas paliek hroniskas. Apārstēt un atvieglot simptomus var bet izārstēt nevar. Bet šeit vienmēr ir tas neredzamās robežas jautājums, par kuru tad es te arī savās domās cepos: vai tev liekas ka tev komplikācijas sākās no pārstrādāšanās, pārpūles, stresa, no laikā neapstāšanās? Un ja tu būtu piebremzējusi tad tādu problēmu nebūtu?
šis varbūt arī retorisks jautājums, jo atkal, kurš var atbildēt: kā būtu ja būtu?!
LikeLike
Jep, tur jau tas joks, ka izārstēt tās pavisam nevarot:(Un par robežas pārkāpšanu man nav šaubu – es to biju izdarījusi, diemžēl. Mūžīgā neizgulēšanās kopš mazās jaunkundzes piedzimšanas darīja savu. Pašai jau škita, ka vēl jau varu, eh, kas tad tas, bet nu re ka nekā… Par to, vai tas bija tas noteicošais faktors manai ligai, neviens nezin, un tā arī laikam neuzzinās. Bet nu jāsāk jau ar galvas sakārtošanu, varbūt tad arī rumpis klausīs:)
LikeLike