Izklausās pēc kaut kādas “Anonīmo Lūriķu” biedrības uzrunas, bet patiesībā tas ir uzaicinājums visiem maniem jaukajiem bloga lasītājiem. Īsti nezinu, vai Blogeris piedāvā tādu iespēju, kur bloga autors var automātiski pierakstīties visu savu sekotāju blogu lasītājos. Vismaz es par tādu nezinu. Vārdu sakot – vēlos lasīt arī jūsu blogus. Ja to jau nedaru, un jums pret šādu sekošanu nav iebildumu, tepat komentāros par to man ziņojiet.

Šāda vēlme nekādi nav saistīta ar kaut kādu manu reitingu celšanu. Man par to principā ir viens pīpis. Mani vairāk interesē, ko tie mazie foto kvadrātiņi sekotāju slejā dara un domā. Vai cep kūkas, bildē smukas ainavas, audzina bērnus, rūpējas par dabu, analizē un mēģina saskatīt jēgu politiķu runās, ada zeķes, vai vienkārši dzīvo nost.

Uz tādas pašas nots arī gribēju parunāt par Jaunā Gada plāniem. Mans pirmais un vislielākais plāna punkts IR…

NEKO ĪSTI NEPLĀNOT!

Ir jau, ir jau arī man kaut kādas vīzijas, vēlmes un vienkārši “must do” lietas. Bērna zobārsta vizītes pieraksts, piemēram, vai arī maza ceļojumā ņemamo higiēnas priekšmetu liste, lai zobi nav ar pirkstu jātīra. Es te vairāk par tiem kārtīgā 1, 2, 3  secībā sarakstītajiem plāniem, kuriem ir tendence cilvēku lieku reizi iepazīstināt ar stresu par kaut ko neizdarītu, nepaspētu, garām palaistu. Plānu vietā es vienkārši palaižu domas gaisā un ielieku Wordle burbulī. Tāds nu izskatās mans domu burbulis Čūskīgajā gadā:

Uznāca arī vēlme atdzīvināt savu Twitter – i. Līdz šim to izmantoju tikai, lai sekotu citu darbībām. Tagad arī es šo tur iemetīšu. Pievienoju to sava bloga labajā pusē.

Rīt pastāstīšu par divām burvīgām rūķu dāvanām:)