Tieši tāds tituls man pienākas šīs nedēļas nogalē. Jau ceturtdienas rītā sapratu, ka man nepietiks pulvera pēdējai darba nedēļas dienai, un bez sirdsapziņas pārmetumiem paliku mājās ārstēt slimo vēderu. Mēs abas ar mazo jaunkundzi esam pārvedušas nelielus “suvenīrus” no Indijas, apakšējo gremošanas ešalonu traucējumu formā. Man tas ir nedaudz vieglākā formā, bet mazo jaunkundzi šī liga vajā jau vairākas nedēļas. Visādi citādi bērns gan iet kā atspere. Dakteris veica nepieciešamās analīzes, nogrozīja galvu un teica, ka tas viņa praksē neesot pirmais Delhi Belly (latviešu mēlē to varētu saukt par Deli punci:) gadījums, un viss pāriešot pats no sevis. Turpat pie Delhi Belly formulējuma izlasīju, ka Meksikā šo pašu ķezu sauc par Montezuma’s Revenge (Montezumas atriebība). Jep, arī tāda man ir bijusi – nav ko dzert svaigi spiestas sulas Cozumel pludmales kafejnīcā:)

Ko sadarīt, kad esi slims, bet ne tik ļoti, lai vaidēdams gulētu gultā, un ar trīcošu roku sniegtos pēc ūdens glāzes. Uz rokdarbiem man prāts nenesās, tāpēc ķēros pie grāmatām un TV. Izrāvu cauri vienu Amēlijas Notombas grāmatu, noskatījos visu Parade’s End, pirmās divas sērijas no Murdoch Mysteries 6.sezonas, un Elementary pirmās divas sērijas, piedevām.

Vārdu sakot, pilnīga un absolūta dekadence. Ne cilpiņa iztamborēta, ne šujmašīnas pedālis darbināts. Šujmašīnas vāka pacelšana un šujmašīnas ieslēgšana, lai pārliecinātos, vai tā vēl darbojas, laikam neskaitās:)

Nu bet atpakaļ pie mana nedēļas nogales izklaides repertuāra. Pie Amēlijas Notombas spalvas mākslas nepakavēšos. Teikšu tikai to, ka mani viņas rakstītais aizķēra (izlasīju Bailes un Trīsas angļu valodā), un es lasīšu vēl kaut ko no viņas rakstītā. Tas ir, ja mana lielā meita visžēlīgi aizdos savai māmiņai savu veco Kindle. Kuru A. Notombas grāmatu jūs ieteiktu?

Par Parade’s End – lai gan neesmu cumberb**ch, atzīšos, ka F.M.Forda darba ekranizējumā Benedikts K. man tīri vai patika. Cik nu var patikt pasauss angļu aristokrāts, kurš ietiepīgi turās pie monogāmijas principa, kaut skaidri zin, ka sieva krāpj. Rebekas H. atveidotā Silvija jau bija pavisam kas cits – sulīga un ar “rozīnītēm”. Es viņas varoni tā arī līdz galam neienīdu, jo, kā gan var ienīst sievieti, kurai ir šādi tērpi:):)

Bet ja nopietni, tad gabals ir visai baudāms. Iesaku:)

Un patinot vēstures rulli nedaudz atpakaļ, mēs, turpat mūsu viesistabā, televīzijas ekrānam piepalīdzot, nokļuvām Toronto, Kanādā, kur ārkārtīgi apzinīgais, jezuītu audzinātais un gudrais detektīvs Mērdoks mēģina artisināt kārtējo slepkavības mīklu. Perfekta izklaide piektdienas vakaram, kad netīk nekas smags un pārāk dziļš. Ak, un nevar taču neminēt, ka arī tur ir skaistas dāmas un tērpi, un pāris, kas dabonas/nedabonas 🙂

Un pieturoties pie detektīvu tematikas, noskatījāmies arī pāris epizodes no Elementary. Pagaidām vēl sprieduma nav, bet garšo pēc vēl.

Kad acis un ausis jau bija pārgurušas, braucām izvēdināt galvas pie zilajiem ūdeņiem Katāras pašā ziemeļgalā.

Neliela fotoreportāža:

Visiem pa virtuālai turku kafijas tasei! Lai jauka šī svētdiena!