Pie mums šodien ir oficiāla valsts brīvdiena. Emīrs svinīgi paziņoja, ka visiem esot jāsporto. Tauta skrien jau no astoņiem rītā, un vingrina muskuļus arī visādos citos veidos. Ceru, ka pats Emīrs nebrauks uz mūsu ciematiņu  un nepārbaudīs, vai es arī ko lietas labā daru, jo no jau paša rīta apņēmos nesportot, bet gan parībināt šujmašīnu.

Sāku ar Goa brīvdienu laikā iegātās pludmales segas malu apstrādi…un tur arī viss sagāja grīstē. Mans Brother 1034D overloks sāka klepot un aizdomīgi rībēt. Jā, tas pats Brother overloks, ko es pavisam nesen Lainei saslavēju, kad Laine vāca overloku īpašnieku atsauksmes par dažādām markām un modeļiem. Taisnības labad jāsaka, ka mans šis overloks kalpo jau vairāk kā desmit gadus.

Nezinu, kas īsti ir par vainu, bet kaut kas ir pamatīgi sagājis grīstē tieši pie nažu saskarsmes punkta. Nav arī kam īsti aizvest, lai aspkatās, kas par ligu. Vārdu sakot, situācija neapskaužama. Risinājums varianti:

1. Mēģināt tomēr vest uz remontu (tikai – jautājums kur, jo Brother pārstāvniecība šeit to nedarīs), un cerēt, ka kādai labai dvēselei izdosies manu veco labo kompanjonu atreanimēt
2. Sēdēt bez overloka – mmm, galīgi nepatīk šis variants
3. Atzīt, ka visam ir savs nolietojums, un laiks meklēt overloku – aizstājēju

Labi, ka vismaz bērni vēl klausa:

vai nu vismaz izliekās, ka klausa:)

Kamēr es izmisīgi pētīju sava overloka iekšas, mana mazā jaunkundze nedaudz piekārtoja overloka diegus.

Lūdzu, mammīt!