Nezinu, vai latviešu tradīcijas jauna mājokļā iesvētīšanā var tā vienkārši ņemt un “pārcelt” uz citiem platuma un garuma grādiem, bet kadiķu man nav, un degošas substances smaržu un smaciņu man jau tāpat ir gana. Iespējams, par šejienes iedzīvotāju visa nevajadzīgā un izlietotā dedzināšanas kāri būtu nepieciešamas atsevišķs stāsts, jo ikvakara deguma aromāts jau ir manas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, un manas latvieša plaušas pamazām mēģina to pieņemt kā daļu no neizbēgamā kultūršoka. Un tā, kadiķu dedzināšanas vietā, es mājās ienesu jaunas grāmatas.
Esmu jau paspējusi izpētīt lielāko Džakarta grāmatu veikalu sortimentu, un jāatzīst, ka dzīvot var:) Par grāmatu veikaliem tad nu citu reizi. Tālāk par pašām grāmatām.
Augustā un septembrī savākto grāmatu tornis.
Mana Āzijas literatūras minikolekcija. Šī noteikti tiks papildināta.
Indonēzijas tēmai veltītā apakškolekcija. Tikai tagad, lasot Love and Death in Bali, apzinos, cik es tomēr maz zinu par šo pasaules daļu un tās vēsturi. Grāmatu centīšos pabeigt vēl pirms sava pirmā brauciena uz Bali. Jaipong Dancer paķēru tās vizuālā noformējuma dēļ, un bez Pramoedya Ananta Toer rakstītā Indonēzijas sarežģīto koloniālisma vēsturi esot gandrīz neiespējami pilnībā izprast. Arī pats autors un viņa dzīvesstāsts mani ir saintriģējis.
Āzijas kolekcijas Japānas sadaļa. Revenge man noteikti noderēs oktobrī, Helovīna noskaņai pielāgojoties. Nevarēju vienaldzīgi paiet garām arī Jasunari Kavabatas Snow Country – ak, šīs mīklainās geišas!
Singapūras un Malaizijas tēmai veltītā sadaļa. Šis ir tikai visai necils šīs kolekcijas iesākums, jo pēc Singapūras apciemošanas, esmu sapratusi, ka tur ir visai aktīva literārā vide.
Šo grāmatu laikam varētu pieskaitīt pie literārās ģeogrāfijas žanra. Izlasīju ievadu – šķiet, ka būs interesanti.
Tālāk seko neliela randomā iegādātu grāmatu kaudzīte. Pirmās divas no augšas paķēra mans cienītais. Apakšējās divas ir manis izvēlētās. Breakfast at Tiffany’s un The Graduate laikam nekādus komentārus neprasa. Breakfast at Tiffany’s es jau esmu izbaudījusi audioformātā Michael C. Hall izpidījumā (ļoti pat iesaku), bet The Graduate gan noteikti izlasīšu, kaut vai lai pārliecinātos, vai darba ekranizācijā sadzirdamā ikoniskā frāze “No, it’s not. It’s completely baked” patiešām ir arī grāmatā.
Villette jau sen gribu izlasīt, un papīra formātā man tā labāk tīk.
A Little History of Literature/John Sutherland izvēlējos tieši atslēgvārda “little” iespaidā, jo tieši šīs grāmatas kompaktums un nedaudz draiskā attieksme piesaistīja manu uzmanību. Vēl pāris kadri no šīs grāmatas “iekšiņām”
Šīs divas arī komentārus neprasa, un, manuprāt, ir baudāmas tikai un vienīgi papīra formātā.
Un noslēgumā – pièce de résistance, apzināti un mērķtiecīgi savākta grāmatu saujiņa, kurai būs tas gods rotāt mūsu ģimenes oficiālo grāmatplauktu. Tā teikt, no paaudzes paaudzei nododama bagāža.
Nekas jau pārsteidzošs šo grāmatu izvēlē nav – klasika paliek klasika. Šoreiz es pievērsu lielāku uzmanību pašam grāmatu izpildījumam, un esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli. Canterbury Classics kolekcija man bija jaunatklājums, un es noteikti meklēšu arī šīs kolekcijas pārējās grāmatas. Vai tad nav skaisti?
Izdevēji ir patiesi piedomājuši pie katras detaļas – vāki ir no ādas imitācijas un ar reljefiem burtiem. Katrai grāmatai lapas augšpusē ir sava piktogramma. Sīkumi, bet patīkami! Pilnīgi vai prasās paķert Džeinu Eiru un palīst zem siltas segas…
Un kā nu bez Lewis Carrol. Izdevēji apgalvo, ka šajā grāmatā ir apkopoti visi viņa darbi. Kas zin, varbūt beidzot saņemšos un izlasīšu The Hunting of The Snark un nesajukšu prātā, jo tauta runā visādi par šī darba ietekmi uz veselo saprātu:)
Esmu tikusi arī pie Grimmu pasaku grāmatas tādā izpildījumā, kas nepārtaisa Grimmu rakstīto par salkanām Disneja pasaciņām. Grimma pasakām ir jābūt vienlaicīgi skaistām un briesmīgām, vismaz manuprāt…
Es pat īsti neatceros, vai esmu lasījusi The Secret Garden, bet nu man vairs nav nekāda iemesla to vēlreiz nepārlasīt/neizlasīt. Penguin Threads kolekcija man ir “norāvusi jumtu”. Grāmata ir baudāma ar visām iespējamām maņām (jā, man patīk arī grāmatu smarža un lapu čaukstoņa). Par pašu Penguin Threads kolekciju lasīt šeit.


Tas tad nu arī pagaidām viss.Kādā citā ierakstā pastāstīšu par grāmatu veikaliem Džakartā un Singapūrā.
P.S. Pašu grāmatplauktu mūsu mājās vēl nav. Tie vēl patreiz ceļo kaut kur pa Indijas okeānu…











Burvīga kolekcija!!! Klasikas izdevumi vispār siekalu vērti 🙂 The Secret Garden bija ļoti jauka bērnu grāmata. Pat ja esi lasījusi, domāju, būs patīkami pārlasīt. Ieinteresēja Mazā literatūras vēsture un Japānas kolekcija.
LikeLike