Es vienmēr sūdzos, ka mums te saules ir par daudz, ka gribētos kādu apmākušos dienu, sniegu, lietu – nu pilnīgi jebko, bet tikai ne sauli. Šodien ir viena no tādām dienām. Debess mala pelēka. Vajadzētu priecāties,bet pieķēru sevi pie domas, ka man tomēr pietrūkst tās saules. (Mērfij, neklausies, jo, ja būs pēc tava prāta, tad jau rīt cepinās kā uz pannas, un būs virs kādiem 40 grādiem). Saules šodien nav, bet lietus arī netaisās līt. Viss ir apputējis, un tuksnesis priecājas, ka var atkal atgūt tam atņemto. Tuksnesis ir salīdis visur, pat uz mana kompjūtera tastatūras. Izgāju mājas priekšā – tur arī viss noputējis. Nabaga bogenvijas prasīja, lai es tās nodušoju. Skat, kāda noputējusi…

Nodušoju arī tikko ziedēt sākušo frangipani manā dārzā:

 

Vakar devos jauna šujmašīngalda meklējumos. Vecais, ja to vispār var nosaukt par šujmašīngaldu, ir visai nestabils. Galdu neatradu, bet pāris nieciņus gan:) Re, kā es kompensēju krāsu trūkumu.
Cīņu ar nepaklausīgo overloku arī laikam būšu uzvarējusi, un daļa no mana šīs nedēļas šūšanas plāna ir realizēta. Šļūcambikses un krekls parastais ir gatavi:
Un pilnai laimei vēl viena kolāža ar pašu valkātaju:)