Vakar vakarā izvilku no skapja savu veco Pfafiņu, jo mana smalkā Singer jaunkundze ar pārāk bieziem audumiem nedraudzējas. Šī esot par smalku un vārīgu tādām padarīšanām. Bet biezs audums man būs jāšuj, jo, re – kāda šaizīte gadījusies mūsu dārza šūpolēm…

Audums jau ir sagādāts, tagad tikai piegriešanas un šūšanas vaina, bet par to kādu citu reizi…

Vēl ir tapušas pāris cepures K jaunkundzei. Cepurei no džinsu auduma pēdējo dekoratīvo vīli nošuvu ar veco Pfafiņu. Pfafiņš šuva rībēdams, visu savu metāla iekšu spēku demonstrēdams. Šajā brīdi sapratu, ka ar konkrētiem šūšanas uzdevumiem mans Pfafiņš tiek galā daudz labāk nekā Singer jaunkundze. Laikam jau vairs skapī atpakaļ to nelikšu, jo ko gan tur lai sadara – ar kurpēm kopā garlaicīgi:)

Un šeit nu būs cepurbildes

Nu un nobeigumā par miegu un kam tas vispār vajadzīgs:) Izrādās, ka pat ļoti vajadzīgs:) Irēna zinās, ka reizēm pat kritiski vajadzīgs, jo prātam esot miega badā, var visādas kļūmes gadīties…