Kaut kā nepiedienīgi ilgi ir sanācis klusēt. Pazudusi nekur neesmu, bet gan cītīgi strādāju. Es te nedaudz kļūdījos savos aprēķinos par šūšanai atvēlētā laika daudzumu. Nekādas diži saīsinātas darba stundas man tomēr nespīd:) It kā jau nevajadzētu sūdzēties, jo vasaras brīvdienām naudiņu vajadzēs…Bet  nu tas tā…

Tad nu par šujmašīnu. Tā tiešām ir (daļējā) darba ierindā. Kāpēc daļējā? Tāpēc, ka tai tagad iekšā ir par vienu ļoti svarīgu detaļu mazāk. Tā iet, ka izmanto sūdīgus strāvas pārveidotājos. Zkss man te vienā no komentāriem jautāja, kā tad tur īsti ir ar ASV mašīnēriju šeit, kur strāva ir savādāka, Līdz šim man nekādu problēmu nav bijis – nopērk strāvas pārveidotāju un uz priekšu! Bet nu šoreiz viss tik vienkārši nebija. Pie vainas bija nekvalitatīvs strāvas pārveidotājs, kas kaut ko nepaspēja noregulēt, un šujmašīna “uzepās” .
Lai atdzīvinātu mašīnu, meistaram nācā izņemt pussakusušu drošības plombi, kas normālos apstākļos nu galīgi nav vēlams pasākums. Pasvītrojam vārdu “normālos”, jo manējos par tādiem nenosauksi.. Bija tikai divi varianti:  nolikt mašīnu glabātuvē,  un,  ik pa laikam, žēli nopūšoties, uz to paskatīties, vai arī riskēt, nopirkt sakarīgu strāvas pārveidotaju, un cerēt, ka kādu laiku viss būs štokos. Es izvēlējos otro variantu:)

Te nu mani pirmie šļupsti izšūšanas pasaulē:

Tā kā pati vēl neko digitizējusi neesmu, tad izlīdzējos ar dažiem dizainiņiem no Urban Threads. Izskatās, ka man šitā izšūšanas štelle varētu iepatikties:)

Un tagad šļūcu uz gultas pusi, jo pēdejās divas dienas ir bijušas piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem pilnas. Mans pupurausītis gandrīz kļuva par pudeļbēbi, jo mamma steidzami bija jāved pie daktera, lai sadakterētu no ierindas izgājušu “piena kannu”… Un vēl, pats puprausītis šodien izkrita no gultas…Bet viss ir beidzies laimīgi:)