Par priecīgo…
Šorīt mani ļoti iepriecināja ieraksts Laines blogā, jo tur gozējās manai meitiņai Klērai veidotais kubs. Esmu (kārtējo reizi:) sajūsmā par Laines izdomu un izpildījumu!!!! Pašu kubu dabūšu apčamdīt nedaudz vēlāk, jo tam vēl garš ceļš mērojams līdz adresātam.
Par raibumiem…
Pāris dienas atpakaļ braucu tillu lūkoties, jo, redziet, riktīgs Pirmās Komūnijas ietērps bez tilla plīvura neesot nekāds īstais:) Tad nu iegriezos vienā no audumu-kleitu tirgiem pēc tilla. Kā es to plīvuru veidošu, pagaidām vēl ir īsta migla, bet gan jau..
Kamēr es tillu pirku, mana meita ļoti sapriecājās par sekojošu ietērpu:
Šajā brīdī mana latvieša-minimālista sirsniņa gandrīz apmeta kūleni:) Un reizē arī sanāca smiekli, jo manai meitai taču princešu lietas vairs neinteresējot, visam jabūt rokzvaigžņu stilā, nekādas cakas utt.:):)
Ja no šīs bildes vēl jums nav raibs gar acīm, tad nu lieku jums priekšā šo kolāžu no augstākminētā veikala labumiem: bildēts ar telefonu – kvalitāte ne tā labākā…
Jums vēl nav raibs gar acīm? To var labot:) Šeit būs vēl divas kolāžas no kaimiņveikala, kur var nopirkt visādas rišiņas, mākslīgos ziedus, pogas un visādus citādus daiļumniekus:
Cerams, ka par pēdējo kolāžu es nedabūšu pa Bieti Sarkano:), jo, kā nu es tā uzdrīkstējos – Emīra bildi salikt vienā kolāžā ar manekeni-plikni…
Un ja nu runājam par priecīgo, tad šeit tāds maziņš ieskats mūsu tuksneša Jāņos. Pīrāgi gan šoreiz izpalika, pie vainagu pīšanas stratēģijas arī vēl jāpiestrādā, bet oma visiem tik un tā bija pacilāta:
Un nu par saldsērīgo…
Jūnijs šeit ir ar tādu saldsērīgu nokrāsu, jo šis ir tas laiks, kad iebraucēji – viesstrādnieki, kā tādi gājputni, pārceļas uz citām valstīm. Kāpēc tieši jūnijs? Laikam jau tāpēc, ka mācību gads beidzas ap šo laiku, un lielākā daļa darba kontraktu arī. Daži no “ekspatiem” atgriežas savās dzimtajās zemēs, bet citi turpina pārvietoties pa apaļo zemeslodi.
Mūsu feinie kaimiņi no Jaunzēlandes, dosies uz Puketu, Taizemē. Prāts ir visai bēdīgs, jo bijām ļoti saraduši, un bērni ir kļuvuši par ļoti labiem draugiem. Jāpiebilst, ka savās mājās kaimiņi nevarēja atgriezties, jo māju kā tādu vairāk gluži fiziski nav:( Kaimiņi ir no Christchurch pilsētas, kuru pagājušo gadu un arī šogad piemeklēja vairākas zemestrīces. Kaimiņu māja ir sagruvusi…Es varu tikai apbrinot viņu optimismu, jo viņi, kā vienmēr, saka, ka viss būšot labi, un lai mēs braucot ciemos pie viņiem uz Taizemi:)
Ziemeļmeita Saulesbrillēs 
Nu tik tiešām raibs gar acīm tajos veikaliņos 🙂
Man būtu ļoti grūti kaut ko izvēlēties no tāda klāsta un krāšņuma…Nav kā manā pilsētiņā-ieej, izskaiti līdz desmit un paņem 😀 (varbūt mazliet pārspīlēju, bet uz to pusi jau velk)
Skumji par Taviem kaimiņiem, tas noteikti ir šausmīgi zaudēt savas mājas 😦
LikeLike
Es klusībā kūstu pie tām meiteņu kleitām, jo ceru šogad sasparoties uz meitas ieņemšanu (nu re, es pateicu! Tad tak jāpiepildās, ja ir izbazūnēts!). Nekad mūžā neesmu skatījusies Latvijā uz meiteņu kleitām, bet laikam gan nekas TIK krāšņs tādā pārbagātībā nav dabūjams, vai ne? Mums jau drīzāk tie pasteļtoņi un dabīgie materiāli (varbūt es ļoti maldos).
Bet par kaimiņiem es Tevi apskaužu, Tev ir bezgalīgas iespējas audzināt bērnus īsti kosmopolītiskā un tolerantā garā – ar visādu tautību pārstāvjiem apkārt.
LikeLike
Re cik skaisti, Jums arī Jāņuzāles un vainadziņi! 🙂
Jā, kleitas, kleitas… 🙂 ko nu es par to zinu, divu dēlu mamma :D, laikam, ja man būtu tāds veikals tuvumā, kādu no tām kleitām nopirktu un piekārtu pie sienas kā dizaina elementu! 😀
Malači kaimiņi, ka turas braši… bet kas cits atliek!
LikeLike
Oho!Kā man gribētos paklejot pa to pērlīšu podziņu veikalu.Varu galvot,ka visu naudu kas makā atstātu tur.
LikeLike
😀 – ja godīgi, pat mazliet priecājos, ka pie tiem veikaliem netieku – es tur vienkārši sajuktu prātā (mani no turienes nestu ārā kā no kazino aptrakušus spēlmaņus, jo naudas tam visam nepietiktu :D)
Par tām princeškleitām – man jau liekas, ka zemapziņā tās princeškleitas visu mūžu paliek aktuālas, uz kāzu kleitām vien paskatoties viss skaidrs :)))
LikeLike
Jā, vilinoši skati…
LikeLike
:))) es ar mazliet iesmēju par visu princešu princesīgākajām kleitām :))). tas tiešām ir kaut kas. un Emīra kolāža man likās stilīga. un un un jāņi, ņemot vērā, ka tas ir tuksnesis, izskatās ļoti iedvesmojoši 🙂
LikeLike
Prieks par Klēru jau virmo gaisā 🙂
Kleitas diktin izcakotas, raibs tiešām gar acīm! 😀
Un Līgo izskatās feini, arī pats vainags ar apburošajām tuksnešpuķēm!!!
LikeLike
Uhh,kas par raibumiem….Teikšu gan atklāti -man gan nekad nav patikušas tās raibum raibās pārlieku cakainās princeškleitas…Tomēr laikam jābūt gatavai,kakaut kas tamlīdzīgs var arī mājās ” ienākt”,jo aug maza princese:)
Skumji par jūsu kaimiņiem!Labi kaimiņi -zelta vērti!
Un kā Jums pašiem, tur svešā svešā tālumā -nav skumji tik tālu prom no dzimtām mājām?
Iespejams esmu palaidusi garām Tavu aizceļošanas rakstu…cik ilgi jau tur dzīvojat?
LikeLike
Ineta – man brīžam šķiet, ka vienkāršāk un lētāk:) būtu, ja tā izvēle nebūtu tik liela:)
Diāna – lai veicas ar meitu štelli;) Es gan nezinu ,kā ir ar puikām, bet meiteņu būšana ir dikti feina:) Un par to kosmopolītismu – ir jau labi, bet tajā pašā laika jāpiestrādā pie tā, lai pats tajā raibajā tautību jūrā nepazustu, un bērniem ielikt to daļiņu no savas identitātes.
Aija – man jau viena tāda karājās kā dizaina elements pie sienas meitas istabā. Vienreiz uzvilkta, bet ikdienā tādu taču nevilksi:)
NiPa – ir gadījies arī man, ka ar tukšu maku izeju ārā no veikala, bet iepirkumu maisiņa saturs gan priecē!
Inese – jā, mums tās princešu būšanas laikam asinīs. Ja ne pašas sev, tad vismaz meitas turpinam pucēt:)
Irēna – ir gan vilinoši, tikai ar daļu no tām lietām es pat nezinātu ko iesākt – hennas tetovējumu uzlikas, piemēram – man tā ir tumša bilde pagaidām…
Happy Home – man jau gan jāuzmanās, ka kaut kā neapgānu Emīra imidžu. Te uz to skatās ļoti nopietni. Un pie Jāņošanas procesa tuksnesī mēs vēl piestrādāsim:)
Daiga – prieks, ka esi atpakaļ blogosfērā! Un paldies par komplimentiem mūsu visai improvizētajam Jāņu vainagam:)
Inese – labi kaimiņi šeit ir vēl vairāk jānovērtē:)
Esam šeit jau no 2004.gada. Ak, kad to uzrakstu, tad tas izskatās pēc veselas mūžības:)Ir jau reizēm skumji, bet šad tad jau aizšaujam uz dzimtajiem krastiem arī- mums gan tie ir divās pasaules malās:)
LikeLike
Tiešām raibs gar acīm šajos veikaliņos! Droši vien ar laiku izstrādājas kāda imunitāte pret šo košumu, bet pirmajā mirklī šķiet, ka gribētos to, šito, to arī…:))
Tuksneša jāņi tādi savādāki šķiet, mazliet smeldzīgi. Bet iespējams tās tikai manas izjūtas, kuras sasaucas ar manas māšeles rakstītām rindiņām no tālienes par jāņu svinēšanu Velsā.
Meitiņai dāvanas gaidīšanas svētki:))
LikeLike