Gribēju šovakar “izēsties” cauri nemazgātās veļas kalniem, bet manai veļasmašīnai bija kas cits labāks padomā, un uz manu izmisīgo pogu spaidīšanu, tā man atbildēja ar aristokrātisku klusēšanu. Tagad gaidu veļmašīnas remonta vīrukus, malkoju kafiju, un pamazām caurskatu šovasar saknipsēto. Un tā –
Kā defektus pārvērst par efektiem – 2.daļa
Otrā pietura – Atlanta, Džordžijas štatā.
Te nu neko vairāk par lidostu, autoīres ofisu, fiksām vakariņām un viesnīcas gultu mēs neredzējam, jo pašas Atlantas pilsētas apskate nebija šoreiz ieplānota. Dziļš un salds miegs, kafija un brokastis (kuras es nogulēju), un dodamies tālāk ceļā.
Trešā pietura – Savanna, turpat Džordžijas štatā.
Pārāk lielos aprakstos neizplūdīšu – šeit lai tālāk runā bildes.
Savannas agrā rīta cilvēki uz slavenās River Street. Ir tikai agrs rīts, bet dienvidiem raksturīgais jūlija karstums un mitrums jau liek par sevi manīt.
Fiksi uzmetām aci Savannas upei, un devāmies meklēt ēnu.
Savannas vēsturiskā centra plānojums ir visai interesants – ik pēc pāris kvartāliem ir kāds skvēriņš. Laikam ritot to skaits ir pieaudzis no četriem līdz divdesmit un četriem. Šīs kolāžas astainā modele man pozēja Reynolds Square, un izstieptā roka pieder metodisma dibinātāja Džona Veslija piemineklim.
Pa ceļam ieskrējām atvēsināties visādu interesantu virtuves piederumu veikaliņā
Baudījām vietējos kulinārijas un konditorejas labumus:
Un turpinājām vēsturiskā centra apskati, ik pa laikam piesēžot un izbaudot kārtējā skvēriņa ēnaino burvību:
Skaistais Forsaitu parks ar strūklaku, fauniem un gospeļus dziedošiem vīrukiem.
Vīruks ne tikai skaisti dziedāja, bet arī pina visādus nieciņus no palmu lapām. Šāds nu putniņš tika E jaunkundzei:
Un šeit vēl pāris knipši no Savannas baudījuma:
Maza pauzīte ar nejauši satiktu ļoti enerģisku un draudzīgu šuneli vārdā Tekila.
Zirgi Mērfijs un Giness, gides Lindsijas uzraudzīti, iepazīstināja mūs ar Savannas spoku vēsturi. Tagad zināšu, ka oleandru tēja ir indīga, un tādu viesiem pasniedzot, tējas vārītājam nekas labs padomā nevar būt:)
Viens no spoku vajātajiem namiem – The Olde Pink House, kur nešpetnais lēdijspoks spundējot meitenes tualetēs. Tas gan mūs neatturēja no dienvidu virtuves nobaudīšanas šajā namā esošajā restorānā.
Turpinājums sekos…


















Ļoti interesanti!
Man ārkārtīgi patīk ielūrēt iekš turienīšu ielasskatiem un taml. Nu viena kolosāla lieta tas internets, ja?
Un tu esi kolosāls piemērs, kā latviešiem pasaulē savstarpēji nepazust!
Tu esi tik tālu un tomēr tepat – Bloglandijā!
Neticami interesanti, vaine?
LikeLike
Tas “Spoon” šķīvis ir ģeniāls.. labu – labais humõrs veikala vadītājam vai īpašniekam…!
LikeLike
Paldies par ceļojumu neklātienē! Ar nepacietību gaidu turpinājumu! 🙂
LikeLike
Skaists un interesants apraksts 🙂 Man ļoti patīk bildes ar Forsaitas parku.. tādas gandrīz vai maģiskas izskatās 🙂
LikeLike
Jauks ceļojums un apraksts!
LikeLike
kā parasti, žoklis līdz galda malai 😀 paldies par ierakstu, gaidīšu turpinājumu 🙂
Man arī dikti iepatikās Forsaitas parks, tā bilde ar strūklaku tā vilina, tā vilina…
LikeLike
Fantastiskas bildes! Te lielie koki vienkārši fascinējoši:))) un vāvere! :)))
Izskatās ka Mazā jaunkundzīte pati gribētu zirgus vadīt:))))
LikeLike
Mmmm… tiešām burvīgi! Sagribējās sakravāt mantas un doties turp. Bet liels paldies par šo virtuālo ekskursiju:) Gaidīšu turpinājumu!
LikeLike
Eh, smuki!
Man kā kārumniecei, skats visilgāk kavējās pētot konditorijas labumus….mņammmmm!
LikeLike