Arī pie mums tas beidzot ir noticis – skolas gads ir sācies!

Šorīt pamodos, un mēģināju atmiņā atsaukt savas izjūtas ceturto klasi uzsākot…Jā, kur tas laiks skrien:) Mana lielā jaunkundze jau ies ceturtajā klasē. Pavisam nopietna padarīšana nopietna vecuma cilvēkam, vai ne:)?

Ierastās skolas formas vietā, pirmās divas nedēļas E jaunkundze varēs izrādīt sava skapja saturu, jo jaunās skolas formas šogad, nezin kādu iemeslu dēļ, ir nedaudz aizkavējušās. Konstatēju, ka mana deviņgadniece nav vienīgā, kurai visam apģērbam un aksesuāriem ir jābūt ar miera simboliem:)

Un ļoti nopriecājos, ka šogad, pārmaiņas pēc, E jaunkundzes klases audzinātajs ir vīrietis. Jēē, lai dzīvo Robinsona kungs!!! Šogad, no piecām ceturtajām klasēm, tikai vienas klases audzinātāja ir sieviete. Interesanta statistika, vai ne?

Bet mazā K jaunkundze uz skološanas procesu pagaidām noskatās tikai kā neitrālais novērotājs…un gaida lielo māsu mājās…

Bet kas tad notiek ar Lielo Rudens Tīrīšanu (turpmāk tekstā – LRT:) un rokdarbiem?

Viss notiek- gan vienā frontē, gan otrā, tikai ar svinīgo finišu vēl pagaidām nevaru palielīties. Vispār ar LRT ir tā kā ar domino kauliņiem: sāc tik stutēt, un pietiek tikai iekustināt vienu kauliņu, lai sāktos ķēdes reakcija, kuru apstādināt vairs nav tik vienkārši…

Šķiet, ka LRT ir ielīdusi pat mana darba telpās:

Šitik miskastīgs mans stūris parasti neizskatās, goda vārds:) Labi, ka man pašai šajās konkrētajās telpās nav bieži jāuzturās..

Un šeit vēl pāris knipšbilžu no manas “maizes devējas”

Un ja jau runājam par izglītošanos, tad piedāvāju jums palauzīt galvu ar sekojošu uzdevumu no “Psychology Today”.