Es ar visām četrām iestājos par svešvārdu latviskošanu, bet nu šitais “ziediņš” man kārtējo reizi izraisa smaidu:)

Bet vispār jau lieta nopietna. Šitais plugins, piedodiet, spraudnis, uz mana kompja streiko nepārtraukti…un traucē dzīvot.

Un tagad tāds jautājums – vai vampīram ir vajadzīga soma?

Izrādās, ka jā. Nu vismaz tādam deviņus gadus vecam vampīram, kurš oktobra pēdējā dienā domā pievienoties visai pārējai mūsu ciematiņā dzīvojošai bērnu ordai, lai sirotu no mājas uz māju saldumu meklējumos. Un šeit tad arī ir radusies vajadzība pēc tašas mazam vampīrēnam, jo, kur gan lai saliek salaupītos labumus?:)

Visus iepriekšējos gadus šim nolūkam tīri labi derēja tāds visai simpātisks spainītis ķirbīšformā, bet šogad tas nez kādēļ vairs neskaitās “cool”…Bet mammai tikai iedodiet izdevību izmēģināt ko jaunu rokdarbu lauciņā:) Šoreiz tas bija tā saucamais “free motion quilting“. Manējais darinājums ir vēl tikai tādā zīdaiņa stadijā. To štelli tā pa īstam sāku izjust kā savējo tikai kādu pēdējo kvadrātcentimetru ižsujot, bet nu ir āķis lūpā:)

Visi materiāli nāk no maniem krājumiem, tā kā pagaidām vēl pieturos pie principa = neko jaunu nepirkt!

Tašai abās pusēs ir pa izšuvumam – uz vienas puses gozējas vampīrdāma, uz otras uz visu notiekošo noraugās visu redzošā acs. Acs dizains ir no EmbroiderThis kolekcijas, un vampīrdāma no EmbroideryDesigns kolekcijas.

Šeit abi izšuvumi tuvplānā.

Šajā bildē ir redzams, kāpēc manas ģimenes locekļiem nākas vakariņot kaut kur pa ēdamistabas stūriem. Ko darīt, ja ēdamistabas galdu ir okupējusi mana izšūšanas mašīna:)

Un šajā pašā sakarā tad arī par sapņiem…

Kaut kādā ideālā nākotnes vai ideālas nākotnes scenārijā es redzu sevi darbojamies savā personīgajā radošajā telpā. Nē, šeit es nerunāju par kādu mazu stūrīti viesistabā vai kur citur, vai uz ēdamistabas galda īslaicīgi pozicionētu šujmašīnu.

Es runāju par savām četrām sienām ….un durvīm, piedevām. Durvis pat varētu būt ar skaņu izolējošu efektu. Durvis, kuras aiz sevis aizverot, es varētu dūkt savu radošo “Ommmmm”, un līdz acīm iegrimt diegu spolīšu, lentīšu, audumu, dzijas kamolu utt. valstībā.

Tur man būtu arī pašai savs gludināmais dēlis. Tāds ļoti stabils, un ar riktīgu drēbnieka pletīzeri komplektā…

Un vēl, šajā telpā būtu daudz dabīgās gaismas, kas pārpārēm vien plūstu no liela loga vai logiem….

Un vēl tur būtu tāds mīksts atzveltnes krēsls, kurā es varētu ieslīdēt ar kādu krustdūriendarbiņu…

Šeit pāris radošo telpu iedvesmai:

Paskat, kādi te ir logi!!! Un man ir tāds pats overloks..

Kādu savu ideālo/sapņu radošo telpu redzat jūs?