Jā, mans laika apstākļu spraudnis (te es atkal ķiķinu ūsās par šo vārdu) mana bloga kreisajā sīkrīku joslā man mēģina iestāstīt, ka gaisa temperatūra vēl joprojām dejo ap visiem 30 plusā. Un tā jau laikam arī ir. Pa dienas vidu ārā nerādos, bet vakari un rīti jau kļūst ciešamāki. Tik ciešami, ka robežojās jau ar patīkamo:)

Sāku jau arī morāli briest Ziemassvētku sezonai. Zinu, ka ir tikai oktobra beigas, bet kas tad ir tas novembris pa vidu – paskrien, ka nemetās.

Turpinu trenēties šai mistiskajā “free motion quilting” mākslā, šoreiz Ziemassvētku zābaciņu veidojot. Padomā bija tādas līdzenākas, viļnveidīgas līnijas, bet kaut kā labi nesanāca. Metu līnijām mieru, un sāku veidot apļus. Ar tiem man kaut kā labāk sapasē.

Un aizdomājos par Ziemassvētku eglīti šai sezonai.. Parasti izlīdzamies ar plastmaseni (bēēē), bet šogad laikam būsim “nezaļi” un pirksim no kāda vēsāka krasta atceļojušu dabīgo egli. Šāda ekstra gan te maksā sālīti, bet mums šogad ir attaisnojošs iemesls. Ir gaidāms kāds īpašs viesis – mana mamma:)

Ar šādu domu man arī bija vieglāk šogad atteikties no brauciena uz Latviju uz Ziemassvētkiem. Un arī doma par to, ka  šāds “upuris” tikai vēl tuvāk mūs pietuvinās mūsu sapnim par māju vai dzīvokli Latvijā… Nu bet tas ir jau cits stāsts…

Un te mans zābaciņš vēl no cita skatu punkts. Cerams, ka var saredzēt, kā tie izšūtie aplīši veido sava veida reljefu.

Un izvilku pat savu Lielo Ziemassvētku grāmatu lielākai iedvesmai:)

Mans mazais palīgs uz visu manu darbošanos noskatījās….zzzzz…piedodiet, bet miegs bija saldāks….