Arī pie mums reizēm ir nedaudz jāpadrebinās. Nu ne jau gluži tā, ka skapī būtu jāmeklē vilnas cimdi un zeķes (man laikam tādu nemaz te nav), bet reizēm tā viegli, viegli patrīcēt no tuksneša ziemas vējiem gan ir nācies. Šādās situācijās lieti noder kāda siltāka jaciņa. Un, ja tādas nav, tad mammai ir kārtējais iemesls nedaudz radoši un radoši nedaudz padarboties.
Objektīvu iemeslu dēļ, viena no jakām vēl ir puspabeigta…
Šī ir jaka no Ottobre žurnāla. No ārpuses ir kaut kas velveta audumam radniecīgs…
…un odere ir ceļojusi no, Nainitāla, Indijā – tālajā 2005.gadā. Vispār jau tas bija speciāls pašminas auduma gabals ar izšuvumiem, kas paredzēts indiešu tradicionālā ietērpa tapināšanai.
Un ja jau ieminējos par šo braucienu, tad pievienoju arī pāris bildes…
Nainitāla ezers vakara dūmakā…
Templis
Vēl kāds skats uz Nainitāla ezeru
Un nedaudz vietējā kolorīta iepērkoties:) Šajā bildē mana draudzene kaut ko mēģina skaidrot vai kaulēties.
Un te es izklaidēju vietējos vīrukus, cukurniedri uzgrauzdama…
Labs ir, stāsts taču bija par jakām daudzskaitlī:)
Šī jaka tapa mega ātros tempos, jo pāris decembra dienas bija patiesi aukstas pēc šejienes standartiem. Tapa bez piegrieztnes, par prototipu ņemot vienu no mazās jaunkundzes garderobē jau esošajām jakām. Secinājums – man tomēr vajag piegrieztni, jo tā pa miglu taustoties man ne visa patīk.
Otrs secinājums – Ilze, noņem to “vivid” opciju savam Nikonam, jo šitik “vividīgi” jihtīgi sarkana tā jaka dzīvē nemaz nav. Vai arī beidzot iemācies, kā noteikt pareizo “white balance” iestādījumu…
Ārpuse – kaut kad, kaut kur pirkts sarkans flīsa audums. Odere no LV. Aizdare ar spiedpogām.
Un šeit vēl viena jaka procesā. Vispār man ir tādas nelebas aizdomas, ka manai mazajai jaunkundzei tā jau varētu būt par mazu… Izžāvēsim, sašūsim, un tad spriedīsim, ko ar to iesākt.
Dzija – Ogres trikotāža plus vēl kaut kāds nezināmas izcelsmes pavediens.
Tā, kas tad nu vēl… Izdomāju, ka katra ieraksta beigās mēģināšu inkorporēt iekļaut kaut ko ļoti sadzīvisku. Un tā –
Es arī šitādā veidā slēptos no pārējās civilizācijas daļas, ja mans ģīmis būtu šādi izdaiļots…
Un nobeigumā neliela vizuāla mīkla:) Kas tas ir?
Ai ai aiiii!!! Cik skaistas jaciņas un cik brīnišķīgas ceļojumu bildes! Un cik Tu esi laimīga, ka vari ceļot…
LikeLike
skaistas jaciņas un interesantas ceļojuma bildes!
LikeLike
Aizraujoši. Es nezinu, kas tas ir. Kaut kas no šujmašīnas?
LikeLike
Jaciņa dikti skaista. Es tā pētu to materiālu, kas pa vidu iestrādāts. Atvainojos, ja kļūdos, bet man izskatās pēc 80% polietera 20% kokvilnas vatējuma. Vai tā ir?
Tā lelle man atgādina bērnību. Es nejaušām savu lelli šitā plauktā biju iemetusi. Man mamma teica: Redz, Inese (tā sauca manu lelli), kad nogrēkojas, uzreiz pagriež dibenu pērienam…
Kas tas ir? nezinu…
LikeLike
Feinas ceļojuma bildes – ezers tik smukā dūmakā!:))))
Jaukas jaciņas! It sevišķi pirmās jaciņas audumi man patīk!! Koši!!
Lelle bijusi tetovēšanas salonā:D
LikeLike
Hm, varūt tas ir kāds inčīgs overloks?
LikeLike
Tā kā man patīk sarkanā krāsa, tad saku, ka jakas ir burvīgas! 🙂
Tie mazie četrstūrīši uz galda ir adatu spilventiņi? “Gibu” redzēt tuvāk. 🙂
Pirmais, ko iedomājos, ka tas ir overloks, bet varbūt kāds diegu uztinējs?
LikeLike
Jaciņas – ļotas!! ja vēl oderei ir pašai savs stāsts:) uhhh..
LikeLike
Skaistas jaciņas 🙂 Pirmā mani paņem jo sevišķi gan no iekšpuses, gan ārpuses 🙂
Par bildi – mans minējums – tas ir overloks vai vismaz kāda daļa no.
LikeLike
Paldies jums visām, visām par komplimentiem:):):)
aggie – man ir aizdomas, ka tas jakas pildījums ir 100% sintētika. Un to lelli šitā augšpēdu mana lielā meita bija “nokārtojusi” rotaļlietu grozā:)
Hela – būs man tie spilventiņi jānobildē tuvāk.
Minēšanas rezumējums – ar rokdarbiem tā uzparikte ir gan saistīta, bet overloks, šujmašīna vai diegu uztinējs tas nav:) Rīt atklāšos:)
LikeLike
Košas jaciņas!Ļoti patīk Tavas ikdienas ainiņas….Tā nav adāmmašīna?
LikeLike
minēšu – tās antenas varbūt ir radošās enerģijas uztvērēji?
Lelles ģīmītim starp citu nav ne vainas – glīta meitene ar savu individualitāti 🙂
LikeLike
Fantastiksas jaciņas!!!
LikeLike
Burvīga, košas jaciņas. Tā otrā – ar LV oderīti man ļoooti patīk. 🙂
Lellītes seja – es teiktu – meitas apgūst vizāžistu profesiju. 🙂
LikeLike
Skaistas, košas tās vecā gada “astes”!
Mīklas atminējumu laikam zinu droši – pirmais ir mastiņš un otrs – kariete! 😀 Šādi atribūti ir adāmmašīnai! 🙂
LikeLike
Ļoti skaistas jaciņas :)! Man ļoti patīk, ka abām ir tik skaistas oderes – košas un dzīvas :).
LikeLike