Šodien lielāko dienas daļu nosēdēju bez interneta…
Saka jau, ka dāvinātam zirgam (manā gadījumā – internetam par brīvu) zobos neskatās, bet, dritvaikociņ’ – tieši šodien man to vajadzēja kā ēst! Bija šis tas riktējams darba lietās, un arī sava bloga apjomu vēlējos nedaudz papildināt…
Bedzot internets ir darba kārtībā, bet darba lietas tā arī nepaspēju nokārtot. Bloga jautājumā gan vēl ir cerība ko mainīt:)
Vispār šodien esmu tāda nedaudz, hmmm, uzvilkusies, laikam. Norakstīsim to uz planētu stāvokli, interneta trūkumu organismā, un mazā šņurkuļcilvēciņa nepārtrauktajiem ultimātiem pēc mammas nedalītas uzmanības.
Nekādiem lielajiem rokdarbiem man šonedēļ nebija spēka, jo esmu vēl pēcgripas ēnā. Izšūšana ar mašīnu šādās situācijās nostrādā kā sava veida terapija. Starp diegu maiņām, esmu pat iemanījusies klēpī iesēdināt K jaunkundzi, lai abas kopā varētu vērot, kā tas diedziņš tur skrien no spolītes uz mašīnu, un ar veiklās adatas palīdzību kaut ko zīmē uz auduma. Šoreiz mums sanāca šādas lietas:
Bez sirsiņām taču februāra mēnesī neiztikt, vai ne:)
Izšūšanas mašīna mūsu mājās ir dīvas vietā, jo tai ir pašai savs galds.
Un vēl daži mani un K jaunkundzes kopdarbības rezultāti…
Šis ir no mana iemīļotā
Urban Threads krājumiem. Vēl nezinu, kā to likšu lietā -varbūt tas rotās kādu somu. Izšūšanas speciālisti noteikti pamanīs nelielas diegu nobīdes pāris izšuvumos. Esmu sapratusi, ka vienīgais veids, lai panāktu, ka drēbes gabals izšūšanas rāmī nenobīdās (no tā tad arī parasti rodās nobīdes dizaina līnijās), ir ar auduma līmes aerosola palīdzību. Esmu veiksmīgi piebeigusi divus flakonus, un pagaidām mēģinu iztikt bez tā…laikam ne visai veiksmīgi:(
Šo sirsniņkrūzīti ar kūpošo dziru es gara acīm redzu kā karsto dzērienu paliktnīti.
Un vēl sirsniņas:)
…un puķītes
Esmu arī ideālā priekšautiņa meklējumos. Mana mazā spindzelīte visus svešķermeņus, ka atļaujas pietuvoties viņas kaklam, rauj nost.
Šis bija pirmais priekšautiņš. Uz suņukiem meitēns ar lielu prieku skatījās, teica “vau, vau”, bet uz kakla gan šis veidojums ilgi nenoturējās – viens un divi tikai nomaukts nost. Laikam jau kakla izgriezumu biju izveidojusi par lielu…
Šis bija mans otrais mēģinājums pilnveidot priekšautiņa dizainu un funkcijas. Samazināju kakla izgriezumu, bet tas jau jaunkundzei nebija šķērslis:) Ā, un vēl. biju laikam piemirsusi tos pamatprincipus darbā ar slīpdiega lentīti – kaut kādi visai īpatnēji “vilnīši” man ir iemetušies priekšautiņa slīpdiega lentītes apdarē:)
Un šeit mans pēdējais mēģinājums kaut ko darīt priekšautiņu problēmas sakarā. Piemērīt vēl neesam paspējuši, tāpēc neņemos spriest par tā praktiskumu…
Vai atceraties to jaku, kas puspabeigta karājās manā frangipani kokā? Šī jaka tagad ir nedaudz mazāk “puspabeigta”, jo esmu apstrādājusi tās malas:) Tagad tikai atliek iešūt pogas…
Un nobeigumā kaut kas no sadzīviskā – manu patreizējo dvēseles stāvokli raksturojošā…
Ziemeļmeita Saulesbrillēs 
Nu nebeidzu priecāties par Tavu foršo mašīnu, atceros kā pirms gadiem 25:) mana mamma gāja kursos kur apguva izšūšnu ar šujmašīnu, tai noteikti bija jābūt kājminamai un bija jāveic kautkādas korekcijas lai varētu izšūt, rakstiņus kopēja uz pergamentiem un tad ar koppapīru pārzīmēja uz audumiem…vesels pasākums…
Un man ļoti patīk arī mazās dāmas jaciņa…tik krāsaina un meitenīga!
LikeLike
Jaciņa ir ļoti, ļoti skaista un arī izšuvumi atstāja uz mani lielu iespaidu! Īpaši otrā sirds!
LikeLike
dievīgi izšuvumi. klaviatūra palika slapja kamēr tiku līdz raksta beigām. Ak kā sapņoju par TĀDU mantu 😀
LikeLike
Madara – haha, kamēr es Tavā blogā rakstu komentāru, Tu manējā – gandrīz vienlaicīgi! Jā, ta mašīna mani preice aizvien vairak un vairāk:):)
Kristīne – manas draudzenes mamma arī izšuva ar kājminamo – nu tur gan bija jāmāk. Kā to varēja dabūt gatavu, vēl tagad nesaprotu – cepuri nost to cilvēku priekšā, paties'! Paldies par komplimentiem meitiņas jakai – ceru, ka to vismaz neraus nost kā priekšautiņus:)
Anita – paldiesiņš:):) Un sirsiņas mani tā pamazām sagatavo un iesilda sirsniņdienai!
LikeLike
Es jūtos tieši tāpat, kā Tu atainoji savu dvēseles stāvokli.
Un slīpā diega lentas man gandrīz vienmēr met viļņus, tur kaut kas ir ar viņām.. 🙂
Runājot par lacītēm – mana meita, lai arī jau sen par lielu tām, joprojām ar prieku liek šo te rozā feju priekšautiņu – http://www.mothercarethailand.com/productdetail.aspx?pid=SzI5NDQ=&nav=MTgwMDE=. Varbūt ir vērts pamēģināt ko tādu.
LikeLike
Tā pēdējā bilde ir ļoti atbilstoša arī man šobrīd.:)
Darbiņi burvīgi! Ko var paveikt ar vienu riktīgu palīgu! Tai kūpošajai tasei ir shēma arī izšūšanai krustdūrienā, man pat tā ir izprintēta, bet cik laika vajadzētu, lai to dabūtu gatavu! Šobrīd meklēju jaunu šujmašīnu (šodien pat biju veikalā “apčamdīt dzīvajā”) un šajā procesā visu laiku atceros tevi. Žagas nebija piemetušās? 😀 Ka vajag pieiet mūsu sirdsdarbiem vieglāk un ja kas patīk, jāpērk un nav jāmocās nedz tos darinot, nedz kreņķējoties, ka man nav tā un nav šitā. Iedvesmojos no tevis!
Par jaciņu jau izteicos toreiz. Man ļoti patīk, jo ir sarkana,:) spilgta, maziņa, nu ļoti jauks tērps top. Vēl neliela piepūle un būs gatava! Lai sokas! 🙂
LikeLike
Kas par smukām šircītēm!!!!
Tāks-plāniņš pateicoties Tev…:
Nummur viens-kovītis
Nummur divi-izšuveklis!
Man tāpat kā Madarai-sliena pāri visiem kauliņiem…
LikeLike
Kā Tā mašīna strādā? uz kaut kāda ielādēta vizuālā faila? Bet Puķes mmmm.. puķes – Ļotas. Tās es šūtu daudz. pļavu. pilnu:) Un jaciņa. Vēl ar vien patīk. Vilktu sev.
Šķiet dvēseles ir ziemas miegā.
LikeLike
Man arīdzan tās puķes tāāāāāāāāā patīk!!!!!!!!!!!!!!!!
Esmu izšuvusi kursos ar tādu mašīnu un godīgi sakot – ņe majo… Neaizrāva mani…
Bet tādas puķes es gan labprāt sašūtu spilvendrānā…
LikeLike
Ļoti skaisti darbiņi, jaciņa tik dzīvespriecīga!
LikeLike
Iesmaidīju ļoti par dvēseles stāvokli raksturojošo bildi!!!!Feinas sirsniņas, un ne tikkai!Es pat nezinu kā tādas var dabūt gatavas!Kolosāla jaka!Un kā var nevikt tādus mīļus priekšautiņus!Izaugs sapratīs!
LikeLike
Es ar pievienojos jaciņas fanu pulkam.. Un skatot bildes tik ļoti sakārojās mašīnu, kas prot izšūt..eh.. atceros dziļajās bērnības dienās, kad dresēju savu kājminamo mašīnīti, lai izšūtu ar to puķes uz vasaras blūzītes..atmiņas palikušas par tiem mēģinājumiem gana siltas un saulainas, tieši tādas, lai kārotos turpināt mašīnizšūšanas karjeru.. 🙂
LikeLike
Plūmīte – apskatījos Tevis norādītajā saitē to priekšautiņu – tas ir vienkārši burvīgs!!! Tikai nezinu, vai mūsu vietējā Mothercare tāds būs:) Tagad sāku domāt, ka varbūt varētu kaut ko līdzīgu pati mēģināt uzšūt? Un nu tās slīpdiega lentītes ir nerātnas gan, vai ne:)
Hela – šis sēdošais Jēzuliņš tādā pārdomu pozā man ir atceļojis līdzi no Krustu kalna, Lietuvā:) Nezināju par tasītes krustiņshēmas esamību, paldies! Tas gan būtu tāds feins darbiņš kādai lēnākai, nesteidzīgai brīvdienai…Žagoties nežagojos, bet man ir liels prieks, ka mani atcerējies šādā svarīgā brīdī:) Vai jau esi izlēmusi, kādu/kuru šujmašīnu sauksi par savējo? Piekrītu Tev par uzticēšanos savai rokdarbnieka intuīcijai un sirdsbalsij šādos jautājumos!
Zkss – paldies par komplimentiem – virtuāli sarkstu:) Es visus savus šujamgadžetus esmu savākusi pamazām, reizēm savelkot “finansiālo jostiņu”, reizēm aizturot elpu – sak, vai man vispār to vajadzēja, un vai tā nebija tikai kāda mana kaprīze vai mirkļa vājums. Pagaidām, lielos vilcienos ņemot, neko neesmu nožēlojusi, un kovītis ir vienkārši superīga lieta!
…ar cieņu un smaidu,..jā, viss ir pareizi – tur tā ķēdīte ir tāda: mākslinieks (piemēram Tu) uzzīmē puķi – vai nu uz papīra, vai pa taisno kaut kādā vektortehnikā, fotošopā, piemēram, tālāk tas pats mākslinieks, vai jau kāds cits indivīds, šo minēto puķi apstrādā/digitizē ar speciālu programmu, lai pārnestu katru puķes līniju šujmašīnai saprotamā valodā. Tālāk tas jau ir loģistikas jautājums – vai nu minēto dizainu “uzliek” uz “flash” puļķa, vai tas tiek uzglabāts speciālā atmiņu kartē, kuru tālāk tad ievieto šujmašīnā, un viss notiek.
Tās puķītes arī mani ļoti uzrunāja – tagad spēlējos ar krāsu maiņu, un man top rudzupuķes, pienenes utt.:) Oriģinālkrāsās gan šīs puķes bija tādas bišķiņ man neizprotamas – tur nu tās radītājs laikam Latvijas pļavu nebija redzējis, jo puķei bija zils kātiņš:)
Laine – jā, puķītes man jau arī kļuvušas par mīļpuķītem, un tālāk jau domāju, kur vēl tādas varētu “iestādīt”:) Spilvendrānās tās noteikti iederētos!
Ja atceries, vai vari pastāstīt, ar kādam izšūšanas mašīnām jūs tur kursos darbojāties?
Irēna – paldies:) Kā jau minēju, man šī izšūšana ir sava veida terapija, bet tas laikam mums visām nedaudz piemīt – rokdarbi taču savā veidā mūs nomierina, piepilda mūsu radošos apcirkņus, vai ne:)
Biene – es tā ļoti ceru, ka man tomēr izdosies manu jaunkundzi pierunāt uz kādu kompromisu priekšautiņu jautājumā:) Ja nevilks tagad, tad likšu šai pūra lādē, lai vēlak pati novērtē:):)
Ilze – paldies:)Izšūšana laikam ir tāds universāli silti saulains pasākums.
LikeLike
Ilze, jā, esmu izvēlējusies. Atmetu „pērku to uz visu mūžu” un piegāju tai lietai vienkāršāk. 🙂 Mēs nopērkam datoru. Cik ilgi tas kalpo? Gadus trīs, četrus, nu maksimums piecus. Tad atkal pērkam jaunu. Tāpat ar mobilo telefonu. Ik pēc gada pusotra vajag jaunu telefonu. Tad nu nolēmu ar saviem vaļaspriekiem rīkoties tāpat. 🙂
Man ir Zingerītis, šķiet, 2000.modelis, kalpo visnotaļ labi un, ceru, vēl ilgi noderēs. Bet tehnoloģijas attīstās, šujmašīnas piedāvā daudz iespēju atvieglot to lietu. Izlēmu nopirkt šujmašīnu, kas šūtu plānus/ biezus audumus, trikotāžu. Garantija tai 3 gadi. Ceru, ka man tā kalpos ilgāk par šo laiku. Ja ne, nopirkšu jaunu. Šobrīd esmu izvēlē starp Janome Sewist 625E vai Husqvarna Viking Emerald 118, vairāk tomēr sliecos uz Janomi. Nu patīk man tas dizains vairāk. 🙂
Noskatīju arī overloku. Taču vispirms paskatīšos, varbūt man pietiek ar šo mašīnu piedāvātajām iespējām. Domāju, ka nepietiks.:D Un tad es gribēšu izšūšanas mašīnu. Kādu, to gan vēl neesmu izpētījusi. Adīšanas mašīnu gan neesmu plānojusi pirkt, jo adīšana man kaut kā pagaidām nav prioritāšu sarakstā. Un kāpēc tas viss? Tāpēc, ka saskatījos tavā blogā visas šīs uzpariktes un man arī vajag.:D
Izšūšanas shēmu kūpošajai tasei nosūtīšu tev uz e-pastu, lai guļ tavos krājumos. A ja nu kādreiz sagribas to izšūt. 🙂
LikeLike
fantastiski mīļi izšuvumi – man tā sirsniņtasīte ļoti, ļoti patīk 🙂 – īstenībā jāatzīst, ka Tavi mašīnizšuvumi arī mani padara vai traku pēc tādas šujmašīnītes. Mana mamma arī izgājusi mašīnizšūšanas kursus, atceros to elles darbu, bet nu rezultāti vienmēr burvīgi – tāpēc pati būtu ar mieru vien uz datorizētu izšūšanu :)))
Mana mazā Pele arī rāva nost priekšautiņus, tai posmā es tos pat pārstāju likt, bet pēc tam gluži nejauši pie ēdiengalda uzlikām un meitēns nereaģēja, nost nerāva, un pat pati citureizi atgādināja, ka jāuzliek pie ēšanas :))) Tā ka mums tas pasākums bija ar tādām pārejošām emocijām, varbūt Tavai Princesei arī mainīsies domas 🙂
LikeLike