Labais rīts visapkārt!

Šodien lai runā sirdis – cilvēkos un arī spilvendrānās:)

Un sirdīm ir jārunā, jo ir tik viegli aizmirst, ka lietas ir mazsvarīgas, ja sirdis ir īstajās vietās…

Vakardien mūsmājās lietas (mazākās un ne tik mazas) mēģināja pierādīt, ka tās ir svarīgākas par sirdīm, bet mēs nepadevāmies. Nepadevāmies arī tad, ka mūsu džipiņam nolūza ritenis, salūza mans diegu turētājs, un mana Singer mamzele atteicās šūt pogcaurumus Tai jakai…

Vienu brīdi jau sevis ļoti palika žēl – nu kā tad tas tā, kāpēc man tā neveicas, ak, kāda es nelaimīga utt….bet tad fonā, CNN kādā reportāžā par cilvēku verdzību Vjetnamā mūsdienās, kāds izmisis tēvs reportierim mēģināja pārdot savu bērniņu, jo nebija par ko pabarot visu pārējo ģimeni…

Tas man bija atkal bija tāds kārtējais kniebiens dibenā, un atgādinājums, ka jāprot novērtēt un pateikties par to visu, kas mums ir, un nevis sūdzēties un “cepties” par to, kā  nav.

Ir, ir, mīloši cilvēki apkārt, veselas un iejūtīgas sirdis krūtīs, rokas, kas prot, un galvas, kas saprot!!!

Manām pārdomām fonā skan šis gabals – ļoti jau nu jauks:)

Un šeit vēl pāris ilustrācijas no lietu dumpja mūsmājās:

Un te top mans apskats tai pašai augstākminētajai Singermamzelei. Mūsu attiecības patreiz ir tādā kā nogaidīšanas stadijā…

Lai mums visiem un visām jauka Sirsniņdiena!!! Mučas bučas:)