Ļoti jau nu es gribēju atsaukties Plūmītes aicinājumam piedalīties KCWC akcijā, bet manā diennaktī ir tikai tās Dieva dotās 24 stundas, diemžēļ. Akcijas noliktajā nedēļā man rociņas patiešām bija stipri par īsu šāda mēroga pasākumam.

Kaut kas pelēkajā smadzeņu vielā laikam tomēr tikai iekustināts gan (paldies, Plūmīt!), plus – meitu skapī ir atkal uzdarbojies “Es te pa nakti atnākšu un visas drēbes jums par mazām pataisīšu” monstriņš. Un vēl, apstākļu sakritības dēļ, šodien dzīvojos pa māju, klausot daktera Ahmeda (varbūt arī Khaleda vai Hamada, vārdu es patiesi neatceros) norādījumiem nedaudz patupēt mājās, un atpūtināt manu slimo muguru. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Stresa Vara tiešām lielu dara, un pilnīgi normālu, vertikālā pozīcijā staigājošu, humanoīdu vienā mirklī var pārvērst par āķveidīgu, uz priekšu nenosakāmā leņķī saliektu kunkstošu briesmoni.

Bet es neksumstu, šķirstu piegriežtņu žurnālus, un galvā perinu domas. Izperināju sekojošo – ņemšu vienu no maniem vismīļākajiem japāņu piegriežtņu žurnāliem bērniem, un šūšu visus modeļus pēc kārtas…

Jā, jūs nepārklausījāties izlasījāt pareizi, VISUS MODEĻUS PĒC KĀRTAS:) Es nešūšu katru dienu, bet pamazām uz priekšu dudināšu gan.

Un tā, mans favorīts – Japāņu žurnāls ar ISBN numuru 978-4-529-04526-1.

Nosaukumu nezinu, jo japāņu valodu nepārvaldu. ISBN numuru minēju gadījumā, ja kādai no jums rodas interese šo žurnālu iegādāties. Tos reizēm var atrast Ebay vai Etsy, vai arī kādā no Kinokuniya grāmatu veikaliem. Manējais žurnāla eksemplārs ir atceļojis līdzi no Losandželosas Kinokuniya veikaliņa.

Pirmais modelis – ļoti lakoniski saukts par “A”modeli  jeb kleita-sarafāns. Piebildīšu, ka šajā žurnālā nebūs nekāds uber Haute Couture vai kas tamlīdzīgs. Visi modeļi ir ļoti vienkārši, kas manā uztverē ir tikai bonus.

Tāds izskatās šī modeļia tehniskais zīmējums.

Un tāds šīs modelis varētu izskatīties “dzīvajā”. Kas man no tā visa sanāks – redzēsim.

Izvēlējos šādu audumu – un paskat tik, tas ir ražots Japānā! Kabatiņu detaļām piemeklēju smilšu krāsas linu audumu atlikumus.

Vēl īsti nevaru izšķirties, kuras pogas būtu piemērotākas. Nav man īsti ne pareizās krāsas, ne arī piemērotākā lieluma pogu…

Piegrieztnes izņemšanas procesā. Notiek intensīvi minēšanas darbi, jo gandrīz visi apzīmējumi piegriežtņu lapā ir japāņu valodā.

Un kas gan notiek ar manu iesākto mega paklājprojektu? Tas ir paklausīgi iesēdies grozā, un gaida, kad no Joanns veikala atceļos trūkstošā pildījuma daļa…

P.S. Vai jums ir kādreiz trāpījies kāds žurnāls/piegriežtņu grāmata, no kuras gribētos uzšūt gandrīz visu, visu?:)