Man nav nekādu iebildumu pret emīra dekrētiem, it īpaši tādiem, kas pēkšņi kādu dienu pasludina par brīvdienu. Tas gan pārāk bieži negadās, bet nu tomēr patīkami. Citāds noteikti būtu mans viedoklis, ja ar šāda veida dekrētu mums visiem tiktu pavēlēts, teiksim – no rītdienas staigāt atmuguriski, vai visus saukt vienā vārdā. Patreizējais Katāras emīrs ir visai saprātīgs cilvēks, un ar šādiem ekstravagantiem izgājieniem neaizraujas.

Nezinu, vai nu gluži ar emīra dekrētu, bet ceturtdien mums visiem ir pieteikts atpūsties. Es, protams, histēriski raudu spilvenā un pukojos par iespēju kaut ko pašūt :):):):) Piezīme – vienai liekai brīvdienai tiešām ir savs pamatojums, jo musulmaņu pasaulē šie ir ļoti svarīgi svētki – ir pienācis laiks ikgadējam svētceļojumam uz Meku. Pēc Hidžri (musulmaņu) kalendāra šis ir tikai nieka 1433.gads. Tīri informatīvos nolūkos, piedāvāju noskatīties 3:45 minūšu National Geographic veidotu klipu par Hadžu. Kaut kur internetā ir pieejams daudz izvērstāks un aizraujošāks ieskaits šajā pasākumā, bet nu uz sitienu nevaru to atrast.

http://images.nationalgeographic.com/wpf/sites/video/swf/ngplayer_v2.3.swf

Musulmane es neesmu, un Meku man neredzēt kā savu ausu, bet es vienmēr ar lielu interesi noklausos citu stāstus par Mekā piedzīvoto.

Bet nu atgriezīsimies manā rokdarbu stūrī. Sarafāns A jau ir gandrīz sasniedzis finiša taisni. Vēl tik palikusi apakšmalas atliekšana un pogu iešūšana.

Podziņas uz kabatu klapēm ir tikai tā provizoriski novietotas. Laikam palikšu pie šī rūsganā toņa kreklu podziņām.

No sākuma biju iedomājusies kleitas kopskatu papildināt ar piemērotas krāsas rikraka ( ē, kā tad tās sauc latviešu mēlē?) lentītēm. Kad sašuvu kabatu klapītes, sapratu, ka tās ir tik liliputiskas, ka lentīšdekorācijai tur vienkārši nebūtu vietas. Izvilku dzeltenu izšūšanas diegu, un apšuvu malas.

Šādus pogcaurumus veido mans rozā Pfaff Ambition 1.0. Vispār mani Rozpfafiņš šodien nedaudz samulsināja. Kā jau prātīgi cilvēki māca, pirms mesties pie pogcaurumošanas, no sākuma pogcaurumu kvalitāte/lielums utt. jāpārbauda uz audumu atgriezumiem vai kā tamlīdzīga…ko es arī izdarīju. Un labi, ka tā. Ar Pfaff Ambition 1.0 komplektācijā iekļauto pogcaurumotājpēdiņu man pogcaurumi sanāca par lielu konkrētajai podziņai. Kasīju, kasīju savu apjukušo galvu, līdz izmēģināju sakrustot manu jauno Pfaff ar mana vecā Pfaff Hobby 1040 pogcaurumu pēdiņu. Urrā! Viss notiek:) Bet mistērija tik un tā jāatrisina…

Tādas būs aizdares podziņas. Vismaz pagaidām.

Un nobeigumā par kaķi-oportūnistu. Jau vairākas dienas pie mūsu mājas apgrozās šis mazais kaķēns, Viennozīmīgi – bez saimnieka. Kaķēns visai uzstājīgi prasās iekšā, bet mēs nepadodamies…pagaidām. Lielā meita jau ir kaķēnam izvēlējusies vārdu, vīrs to gribēja nodēvēt par “Suni”. Tas man nedaudz atgādināja Džonija Keša dziesmu par puisēnu vārdā “Sjū”:) Jau sākām aprast ar domu, ka mūsu ģimenei varētu piebiedroties kāds četrkājainis, bet šis – ņem un pazūd. Vēlāk to sastopam pavisam omulīgi koķetējam ar citiem cilvēkiem vietējā parkā. Kāda izlaidība un monogāmijas principu pārkāpšana:) Laiks redzēs, vai kaķis (izrādās, tā esot viņa) atgriezīsies…

Pievienoju augstākminētās dziesmas video: